Indra Artemjeva
Līvānu slimnīcā kopš pagājušā gada aprīļa mēneša pieejami bezmaksas rehabilitācijas pakalpojumi Līvānu novada iedzīvotājiem ar funkcionāliem traucējumiem. Šajā laika periodā palīdzību saņēmuši jau 150 cilvēki. Projekts, ko finansē Eiropas Sociālais fonds, ilgs vēl līdz nākamā gada martam, pēc tam gadu un četrus mēnešus pakalpojumus nodrošinās pašvaldība. Slimnīcas speciālisti aicina arī citus iedzīvotājus izmantot iespēju saņemt bezmaksas sociālo, medicīnisko un psiholoģisko rehabilitāciju, skaidrojot, ar kādām veselības problēmām iespējams griezties pēc palīdzības un kā norit rehabilitācijas process.
Kā pieteikties
Pirmais, kas nepieciešams, lai iesaistītos rehabilitācijas programmā, ir ģimenes ārsta nosūtījums. Ar to klients dodas uz Līvānu slimnīcu pie sociālā darbinieka, kur tiek reģistrēts un tā kā pašlaik jau ir izveidojusies rinda, kādu laiku gaida uzaicinājumu. Vēlāk tiek slēgts līgums, sociālais darbinieks sagatavo klienta karti un pastāsta par kārtību, kā notiek rehabilitācijas process. Pēc līguma noslēgšanas klients dodas uz pirmreizējo veselības stāvokļa izvērtēšanu, kur piedalās ārsts rehabilitologs un vismaz divi citi speciālisti, kas apzina pastāvošās veselības problēmas un pieņem lēmumu par klienta iekļaušanu projektā. Palīdzību var saņemt ikviens cilvēks ar funkcionāliem traucējumiem, neatkarīgi no vecuma un sociālā stāvokļa.
Veselības stāvokļa izvērtēšanas noslēgumā, klients saņem informāciju par viņam ieteicamo medicīniskās rehabilitācijas kursu – nodarbību un konsultāciju skaitu pie speciālistiem, kā arī vienojas par apmeklējumu laikiem.
Strādā no pēc labākās sirdsapziņas
Eiropas Sociālā fonda projekta „Sociālās rehabilitācijas un sociālās aprūpes pakalpojumu attīstība Līvānu novadā” ietvaros Līvānu slimnīcā izveidota sociālās rehabilitācijas nodaļa un dienas aprūpes centrs, kur strādā kopumā seši speciālisti – ārsts rehabilitologs, fizioterapeits, ergoterapeits, psihologs, sociālais darbinieks un sociālais aprūpētājs. Sociālās rehabilitācijas nodaļā darbs ar klientu notiek individuāli, savukārt dienas centrā norit grupu nodarbības ar speciālistiem. Visa rehabilitācijas kursa laikā klients saņem individuālās konsultācijas un nodarbības pie katra no speciālistiem vidēji 6 – 8 reizes, bet, pēc tam tiek aicināts apmeklēt grupu nodarbības, lekcijas vai atbalsta grupas dienas centrā. Ja rodas akūta nepieciešamība, individuālo rehabilitācijas kursu iespējams atkārtot.
Arī Tev var palīdzēt!
Sociālā darbiniece Sarmīte Driksna skaidro, ka klienti nosacīti ir sadalīti trīs vecuma grupās – bērni, pieaugušie un pensijas vecuma cilvēki. „Sākumā nebija plānots iekļaut projektā tik lielu bērnu skaitu, bet laika gaitā nācās veikt korekcijas. Atklājās, ka ir daudz bērnu ar stājas traucējumiem, ko lielā mērā izraisa ilgstoša sēdēšana pie datora nepareizās pozās. Arī ģimenes ārsti pēdējos gados tam pievērš lielu uzmanību, līdz ar to šī problēma ir aktualizēta” – stāsta sociālā darbiniece. Uz galveno jautājumu „Ar kādām veselības problēmām iespējams piedalīties rehabilitācijas programmā?”, Sarmīte Driksna atbild „Tie ir Līvānu novada iedzīvotāji ar jebkuriem funkcionālajiem traucējumiem – redzes, dzirdes, kustību traucējumiem, traumām, dažādām iekšķīgām hroniskām saslimšanām. Tā kā līdz šim mūsu palīdzību meklējuši lielākoties tieši cilvēki ar kustību traucējumiem, vēlamies pievērst iedzīvotāju uzmanību tam, ka projekta ietvaros varam sniegt atbalstu un atvieglot pacienta stāvokli arī neiroloģisku saslimšanu, sirds un asinsvadu slimību, bronhiālās astmas, cukura diabēta un citu iedzimtu un hronisku saslimšanu gadījumos.”
Uzlabot savas dzīves kvalitāti
Novērtēt cilvēka resursus no sociālās jomas viedokļa palīdz sociālā aprūpētāja Olga Griščenko. Viņa noskaidro, kādi resursi klientam ir pieejami, kādi nē, un ko vēl viņš var izmantot, lai uzlabotu savas dzīves kvalitāti. Sociālā aprūpētāja izveido sociālās aprūpes plānu, kur raksturotas galvenās cilvēka ikdienas darbības – ēdiena gatavošana, ģērbšanās, mazgāšanās u.c. Projekta ietvaros palīdzību var saņemt iedzīvotāji pat no visattālākajām Līvānu novada vietām, jo projektā paredzēti bezmaksas transporta pakalpojumi. Ikvienu, kam ir grūti pārvietoties, vai arī cilvēks dzīvo laukos un viņam nav pieejams transports, nogādās Līvānu slimnīcā ar automašīnu vai, ja nepieciešams – ar speciālo transportu. Olga ir tas cilvēks, kas projektā koordinē šo transportu. Viņa arī palīdz klientiem nokļūt līdz konsultācijas vai nodarbības norises vietai un pēc tās noslēguma – atpakaļ uz automašīnu.
Lai palīdzētu, nevis kaitētu
Ārste rehabilitoloģe Indra Straumēna uz Līvāniem brauc no Rīgas. Viņa ir projektā vienīgais ārsts, kas izvērtē pacienta stāvokli tieši no medicīniskā viedokļa – pēta iepriekš veikto izmeklējumu rezultātus un sniedz rekomendācijas speciālistiem. Rehabilitācijas kursa noslēgumā ārste rehabilitoloģe kopā ar pacientu novērtē sasniegto rezultātu. Indra Straumēna uzsver, ka pats būtiskākais ir ne vien palīdzēt, bet arī nekaitēt. Piemēram, cilvēkiem ar kardioloģiskām saslimšanām jebkuras darbības jāveic ļoti uzmanīgi, tāpēc svarīgi ir profesionāli novērtēt, kas cilvēkam var palīdzēt un ko labāk nedarīt. Projekta ietvaros speciālisti sniedz palīdzību arī Līvānu slimnīcas ilgstošās sociālās aprūpes nodaļas pacientiem un ārste rehabilitoloģe teic, ka šī viņai ir jauna, bet ļoti smaga pieredze. „Brīžiem cilvēka veselības stāvoklis ir tik smags, ka pilnībā šī projekta ietvaros palīdzēt nevar. Mēs nevaram risināt smagas medicīniskas problēmas, bet vismaz atvieglot pacienta stāvokli un atbalstīt varam.” – viņa saka.
Saprast pašam sevi!
Ikvienam, kas tiek iekļauts projektā, vismaz vienu reizi nāksies apmeklēt psihologu. Par psiholoģi projektā strādā Evita Vaivode – Bērzkalna. Viņa stāsta, ka daudziem cilvēkiem šī ir pirmā šāda veida pieredze tāpēc izdzirdot, ka būs jāapmeklē psihologs, cilvēku pārņem satraukums. Evita Vaivode – Bērzkalna skaidro, ka pirmā tikšanās reize būs tikai saruna, kuras laikā psiholoģe pastāstīs par to, kā viņa strādā un kā var palīdzēt, novērtēs klienta psiholoģisko un emocionālo stāvokli, mērķus un motivāciju izmantot šī projekta piedāvātās iespējas. Ja cilvēks pats vēlēsies, viņš varēs turpināt apmeklēt psihologu. Psiholoģe stāsta, ka tās psiholoģiskās problēmas, kas skar cilvēku, zināmā mērā saistītas ar viņa vecumposmu. Bērniem visaktuālākās ir saskarsmes un mācīšanās grūtības, uzvedības problēmas, atkarības, piemēram, datoratkarība. Cilvēkiem darbspējas vecumā aktuālākie jautājumi ir – kā iekļauties darba tirgū, attiecības ar tuviniekiem, ģimenes locekļiem. Savukārt vecāka gadagājuma cilvēki nereti jūtas vientuļi, nevienam nevajadzīgi vai gluži pretēji – kā slogs un apgrūtinājums tuviniekiem.
Galvenais mērķis, kādēļ šajā projektā darbojas psihologs, ir sniegt cilvēkam psiholoģisku atbalstu, palīdzēt tikt galā ar negatīvām emocijām un galvenais – rast resursus pašam sevī, lai varētu cik vien iespējams pilnvērtīgi dzīvot, jo, kā zināms, ikviena slimība nes līdzi arī virkni iekšējo pārdzīvojumu, nereti cilvēks „nolaiž rokas”, ieslīgst depresijā. Ja problēmas ir nopietnākas, psiholoģe sniedz informāciju, kur var griezties, lai saņemtu dziļāku terapiju. „Katram cilvēkam ir savs stāsts, un man tas ir īpašs, ir ārkārtīgi patīkami, kad redzu – kādam esmu spējusi palīdzēt un viņam klājas labāk. Tomēr jāsaka, ka galveno darbu veic cilvēks – pats ar sevi, atslēgvārds tam, ko daru es – ir „IEDROŠINĀT” – saka psiholoģe.
Kas tā tāda – ergoterapija?
Projekta ietvaros tiek piedāvāta arī ergoterapija, kas ir Latvijā salīdzinoši jauna rehabilitācijas nozare. Piemēram, Latgalē kopumā strādā vien četri ergoterapeiti un viens no tiem – ergoterapeite Nataļja Lietauniece sniedz savus pakalpojumus jau minētā projekta ietvaros. Nataļja stāsta, ka ergoterapeits palīdz pacientam ar dažādām saslimšanām uzlabot veselību, atgūt zaudētās iemaņas vai apgūt jaunas prasmes. Speciālists izvērtē un caur dažādām aktivitātēm un treniņiem uzlabo pacienta spējas veikt dažādas ikdienas darbības – ēst, ģērbties, veikt higiēnas procedūras u.c, iemācot vairāk parūpēties par sevi pašam, dodot iespēju kļūt neatkarīgākam no citu aprūpes. Viss darbs norit caur dažāda veida aktivitātēm, bērniem caur rotaļu. Lai atvieglotu cilvēka ikdienu, ergoterapeits parāda un iesaka dažādas palīgierīces. Dažas no tām finansē valsts, citas cilvēkam jāiegādājas par saviem līdzekļiem – arī par to tiek sniegta informācija. Ergoterapeita darbības lauks ir visai plašs – rehabilitāciju var saņemt cilvēki ar jebkura veida kustību traucējumiem, stājas problēmām, kaulu deformācijām, redzes un dzirdes invalīdi, pēc insulta, bērni ar mācīšanās grūtībām, hiperaktivitātes un uzmanības deficīta sindromu u.c.
Nataļja stāsta, ka diezgan daudz nākas strādāt ar bērniem – ar ergoterapijas metodēm ir iespējams uzlabot uzmanību, koncentrēšanās spējas, trenēt atmiņu, domāšanu. Kā jau iepriekš minēts, liela daļa bērnu pie ergoterapeita nāk ar stājas problēmām. Nataļja aicina vest bērnus pēc iespējas mazākā vecumā. „ Līdz 15 gadiem stāju var koriģēt, no 15 līdz 21 gadam – var mēģināt, bet pēc 21 gada vecuma ir jau jāmācās sadzīvot ar sekām” – viņa skaidro.
Individuāls vingrošanas plāns katram
Speciālists, kurš projekta laikā pacientiem sniedz medicīnisko rehabilitāciju, ir fizioterapeits Jānis Sondors. Jānis savulaik saņēmis Līvānu novada domes stipendiju studijām Rīgas Stradiņa universitātē, un nu atgriezies dzimtajā novadā. Jānis stāsta, ka jau sen jutis un nu pārliecinājies, ka fizioterapija viņam ir īstā darbības joma, jo patīk palīdzēt cilvēkiem, turklāt šis darbs padodas. Lai gan gados jauns, Jānis jau guvis bagātīgu pieredzi vēl studiju laikā strādājot rehabilitācijas centrā „Vaivari” ar pacientiem, kas guvuši smagas mugurkaula traumas. Kas tad sagaida pacientu, kas projekta ietvaros apmeklē fizioterapeitu? Fizioterapeits izstrādā individuālu vingrošanas plānu katram cilvēkam atbilstoši viņa vajadzībām. Vizītes sākumā ar manuālās terapijas metodēm tiek mazināts muskuļu sasprindzinājums, bet pēc tam fizioterapeits māca pacientu pareizi veikt viņam noteiktos vingrojumus, kas ilgtermiņā palīdzēs izvairīties no muskuļu disbalansa, saspringuma, sāpēm. Jānis brīdina, ka cilvēkam ar veselības problēmām vingrot bez speciālista konsultācijas var būt bīstami, jo vingrojumi, lai tie nestu labumu, nevis kaitētu, ir jāveic precīzi. Biežākās veselības problēmas, kas atved cilvēku pie fizioterapeita ir muguras un locītavu sāpes. Ar fizioterapijas metodēm var mazināt arī galvassāpes, galvas reiboņus, normalizēt asinsspiedienu, palīdzēt pie kardioloģiskām saslimšanām. „Galvenais ir laba sadarbība starp klientu un speciālistu” – saka Jānis. „Arī pašam cilvēkam ir jāiegulda liels darbs, lai palīdzētu sev, jo fizioterapeits nespēj izdarīt visu klienta vietā”.
Lai cilvēkiem klātos labāk
SIA „Līvānu slimnīca” valdes priekšsēdētājs Vadims Krimāns stāsta, ka viņu „komanda” strādā patiesi no sirds un pūlas, lai te, Līvānu novadā cilvēkiem klātos labāk. „Slimnīcas vadības un darbinieku cerība un vienlaikus arī mērķis ir panākt valsts finansējumu sociālās un medicīniskās rehabilitācijas speciālistu darba apmaksai, lai arī pēc projekta noslēguma iedzīvotājiem būtu iespēja saņemt šos pakalpojumus. „ Atsaucība ir ļoti liela, mēs redzam, ka cilvēkiem tas ir vajadzīgs, bet diemžēl lielākajai daļai maksātspēja nav tādā līmenī, lai speciālistu darbu apmaksātu pilnā apmērā. Līdztekus vēlamies attīstīt un paplašināt minēto darbības jomu, piesaistot arī citus speciālistus. Šajā projektā katram klientam ir ierobežots apmeklējumu skaits pie speciālistiem, bet ir cilvēki, kam šie pakalpojumi ir nepieciešami ilgstoši. Nākotnē ceram sniegt medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus pie visdažādākajām, arī akūtām saslimšanām.